Apstiprināti ar grozījumiem 2009.gada 18.marta
kārtējā biedru pilnvaroto sapulcē

1. Vispārējie noteikumi

1.1. Krājaizdevumu sabiedrība (turpmāk tekstā – Sabiedrība) ir kooperatīva sabiedrība ar mainīgu biedru skaitu un kapitālu.
1.2. Sabiedrības pilns nosaukums ir „Kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība “Dzelzceļnieks KS. Sabiedrības saīsināts nosaukums ir „Dzelzceļnieks KS”.
1.3. Sabiedrības juridiskā adrese ir Turgeņeva iela 14, Rīga, Latvija.
1.4. Sabiedrība tiek nodibināta uz nenoteiktu laiku.
1.5. Sabiedrība ir juridiska persona, un tās dibināšanas, darbības, reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka Krājaizdevu sabiedrības likums, Kooperatīvo sabiedrību likums, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk tekstā – Komisija), Latvijas Bankas izdotie normatīvie noteikumi un rīkojumi, Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi un citi normatīvie akti, kā arī šie Statūti. Sabiedrībai ir zīmogs ar pilnu Sabiedrības nosaukumu valsts valodā, veidlapas un cita atribūtika. Sabiedrība var savā vārdā slēgt darījumus un tai ir citas Latvijas Republikas likumos paredzētās juridisko personu tiesības.
1.6. Sabiedrības galvenais uzdevums ir attīstīt savos biedros spēju darboties kopīgi, lai uz savstarpējās palīdzības un pašpārvaldes principu pamata, veicinot taupību, veidotu kredītresursus biedru personisko, kā arī saimniecisko un sadzīves vajadzību apmierināšanai, tādējādi sekmējot viņu labklājību.
1.7. Sabiedrībai ir komersanta statuss.
1.8. Sabiedrībai ir tiesības iegūt un atsavināt kustamu un nekustamu mantu, tai skaitā pieņemt dāvinājumus, ziedojumus un mantojumus, kā arī uzņemties saistības un būt par prasītāju vai atbildētāju tiesā.
1.9. Sabiedrība nav tiesīga dibināt komercsabiedrības, kā arī izdarīt ieguldījumus citu komercsabiedrību pamatkapitālā.
1.10. Sabiedrība ir tiesīga veikt ieguldījumus Latvijas Republikas valsts emitētajos vērtspapīros un Latvijas Republikas reģistrēto banku emitētajās hipotekārajās ķīlu zīmēs.
1.11. Sabiedrība ir tiesīga saviem biedriem aizdevumos neizsniegtos līdzekļus noguldīt tikai Latvijas Republikā vai ārvalstī reģistrētā bankā vai krājaizdevu sabiedrībā.
1.12. Sabiedrība ir tiesīga saņemt kredītu tikai no Latvijas Republikā vai ārvalstī reģistrētas bankas vai krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Republikā reģistrētas krājaizdevu sabiedrību biedrības vai nodibinājuma vai no valsts un pašvaldību fondiem.

2. Sabiedrības darbība

2.1. Sabiedrības darbība atbilst NACE klasifikatora 65.22. klasei „Citi kreditēšanas pakalpojumi” un 65.23. klasei „Citur neklasificēta finanšu starpniecība”. Sabiedrība sniedz biedriem šādus finanšu pakalpojumus:
2.1.1. piesaista biedru noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus;
2.1.2. kreditē biedrus, arī saskaņā ar finansu līzinga noteikumiem;
2.1.3. izdara skaidras un bezskaidras naudas maksājumus biedru apkalpošanai, izmantojot arī bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus;
2.1.4. veic tirdzniecību ar naudas tirgus instrumentiem (čekiem, vekseļiem, depozītu sertifikātiem u.c.), valūtu, finansu līgumiem, vērtspapīriem biedru uzdevumā;
2.1.5. izsniedz galvojumus un citus tādu saistību aktus, ar kuriem tā uzņemas pienākumu atbildēt kreditoriem par biedru parādiem;
2.1.6. glabā biedru vērtības;
2.1.7. konsultē biedrus finansiāla rakstura jautājumos;
2.1.8. sniedz tādu informāciju, kas saistīta ar biedra parādu saistību kārtošanu;
2.1.9. ar Komisijas atļauju veic citus darījumus, kas pēc būtības ir līdzīgi iepriekš minētajiem finanšu pakalpojumiem.

3. Sabiedrības tiesības un atbildība

3.1. Sabiedrībai ir tiesības:
3.1.1. pieprasīt nodrošinājumu aizdevumiem;
3.1.2. patstāvīgi noteikt procentu likmes, kā arī komisijas atlīdzības apmērus par Sabiedrības pakalpojumiem;
3.1.3. pieprasīt nepieciešamās ziņas no saviem biedriem kredīta, norēķinu un citu jautājumu kārtošanai;
3.1.4. pirms termiņa piedzīt kredītu kredītlīguma saistību pārkāpšanas gadījumā;
3.1.5. iegādāties kustamo un nekustamo īpašumu tās uzdevumu veikšanai;
3.2. Sabiedrības saistību nodrošinājums ir pamatkapitāls un rezerves kapitāls.
3.3. Sabiedrība ir atbildīga par savām saistībām ar visu tai piederošo īpašumu. Valsts nav atbildīga par Sabiedrības saistībās, un Sabiedrība nav atbildīga par valsts saistībām. Sabiedrība nav atbildīga par savu biedru saistībām. Valsts pārvaldes institūcijas iejaukšanās sabiedrības darbībā var notikt tikai likumos noteiktajos gadījumos.

4. Biedru uzņemšanas, izstāšanās, izslēgšanas, balsstiesību iegūšanas vai zaudēšanas noteikumi

4.1. Par Sabiedrības biedru var kļūt:
4.1.1. pilngadīga rīcībspējīga fiziska persona, kura ir Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības (arodbiedrību apvienības, kuras dalībnieks ir Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedība) biedrs;
4.1.2. Sabiedībā jau uzņemtā biedra laulātais;
4.1.3. Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrība;
4.1.4. kapitālsabiedrība, kuras dalībnieki ir fiziskās personas, vai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, ja vienam vai vairākiem Sabiedrības biedriem pieder vairāk nekā 50 procentu balsstiesību šādu sabiedrību pamatkapitālā.
4.2. Sabiedrībā jābūt ne mazāk par divdesmit biedriem. Personas, kuras vēlas iestāties sabiedrībā iesniedz pieteikumu, iemaksā iestāšanās naudu un iegādājas vienu pamatpaju.
4.3. Biedrus uzņem Sabiedrības valdes priekšsēdētājs, viņa vietnieks vai viens no sabiedrības valdes locekļiem ar turpmāku apstiprināšanu biedru pilnsapulcē (pilnvaroto sapulcē).
4.4. Ja valde noraida jaunu biedru uzņemšanu, tad valdes lēmums par neuzņemšanu var pārsūdzēt Sabiedrības biedru pilnsapulcēcē (pilnvaroto sapulcē). Sabiedrības biedru pilnsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmums ir galīgs.
4.5. Sabiedrība nedēļas laikā pēc attiecīgās Sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmuma par personas neuzņemšanu Sabiedrībā atmaksā personai tās paju vērtību naudas izteiksmē.
4.6. Personas iemaksātā iestāšanās nauda netiek atmaksāta, ja tiek pieņemts lēmums par personas neuzņemšanu Sabiedrībā.
4.7. Sabiedrība kārto biedru reģistru, kurā norāda biedra vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietu, juridiskām personām - nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, un datumu, kad biedrs uzņemts sabiedrībā, viņa pajas vērtību, un visas ar pajām notikušās izmaiņas.
4.7.1. Biedru reģistrā ieraksta datumu, kurā biedrs izstājies, miris vai izslēgts, kad izbeigusies viņa atbildība un notikusi galīga norēķināšanās ar bijušo biedru.
4.7.2. Biedriem izsniedz biedru grāmatiņas.
4.8. No Sabiedrības biedru var izslēgt, ja viņš neievēro Latvijas Republikas likumus un sabiedrības Statūtus.
4.8.1. Tiesības izslēgt biedru ir Sabiedrības biedru pilnsapulcei (pilnvaroto sapulcei). Sabiedrības biedru pilnsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmums par izslēgšanu ir galīgs.
4.8.2. Biedru nāves gadījumā viņa prasības un saistības pāriet saskaņā ar Civillikumu. Ja mantinieki atbilsts Sabiedrības Statūtos paredzētam biedru lokam, tiem ir tiesības gada laikā pēc sabiedrības biedra nāves, iesniegt Sabiedrības valdei pieteikumu par iestāšanos sabiedrībā. Iestāšanās naudu mantinieki nemaksā.
4.8.3. Ar brīdi, kad biedrs iesniedzis pieteikumu par izstāšanos, viņš zaudē balsstiesības. Kad pieņemts lēmums par biedra izstāšanos vai izslēgšanu, Sabiedrības biedrs zaudē tiesības piedalīties Sabiedrības biedru pilnsapulcē (pilnvaroto sapulcē) un darboties citās Sabiedrības institūciju sastāvā.
4.8.4. Biedrs nevar pieteikt izstāšanos pēc tam, kad pieņemts lēmums par Sabiedrības likvidāciju.
4.9. Biedram, kas izstājies no Sabiedrības, pajas izmaksājamas gada laikā no gada pārskata apstiprināšanas dienas, ieturot no to vērtības zaudējumus, kas radušies, vai pieskaitot dividendi.
4.10. Bijušā biedra prasījumu tiesības pret Sabiedrību par paju izmaksu noilgst, ja 60 gadu laikā pēc paju izmaksas beigu termiņa paja nav izņemta un ieinteresētā persona nav pieteikusi nekādus prasījumus par paju izmaksu. Pēc termiņa izbeigšanās neizņemtās pajas kļūst par sabiedrības īpašumu.

5. Sabiedrības biedru tiesības un pienākumi

5.1. Biedru tiesības un pienākumi sākas ar brīdi, kad Statūtos paredzētā institūcija pieņēmusi lēmumu par viņa uzņemšanu Sabiedrībā. Statūtos paredzētā institūcija pieņem lēmumu par biedra uzņemšanu tikai pēc iestāšanās naudas un pamatpajas iemaksas.
5.2. Sabiedrības biedram ir tiesības:
5.2.1. piedalīties Sabiedrības darbībā un tās lietu pārvaldīšanā, ievēlēt pārvaldes un kontroles institūcijas un tikt tajās ievēlētiem;
5.2.2. izmantot Sabiedrības mantu, biedriem paredzētos atvieglojumus un priekšrocības, saņemt dividendi;
5.2.3. saņemt Sabiedrības pakalpojumus;
5.2.4. rīkoties ar savām pajām Kooperatīvo sabiedrību likumā un sabiedrības Statūtos noteiktajā kārtībā.
5.2.5. saņemt no Sabiedrības amatpersonām informāciju jebkurā jautājumā, kas skar Sabiedrības darbību;
5.2.6. izstāties no Sabiedrības, iesniedzot rakstveida pieteikumu, un saņemt savu, par pajām iemaksāto, naudu kārtībā, kādu paredz Sabiedrības Statūti. Mantinieki saņem pajas LR Civillikuma noteiktajā kārtībā;
5.3. Sabiedrības biedru pienākumi ir:
5.3.1. ievērot Sabiedrības Statūtus un izpildīt biedru pilnsapulces (pilnvaroto sapulces) un ievēlēto pārvaldes un kontroles institūciju lēmumus;
5.3.2. izpildīt saistības, kas attiecas uz darba ieguldījumu vai līdzdalību Sabiedrības darbībā;
5.3.3. izmantot pirmām kārtām Sabiedrības biedriem sniedzamos pakalpojumus.

6. Sabiedrības manta

6.1. Sabiedrības pašu kapitāls ir starpība starp Sabiedrības aktīviem un saistībām.
6.2. Sabiedrības pamatkapitālu veido visu Sabiedrības biedru paju nominālvērtību summa. Sabiedrības pamatkapitāla minimālais lielums ir 2000 latu.
6.3. Sabiedrības biedriem var būt pamatpaja un papildpajas. Visu veidu pajām sabiedrībā ir vienāda nominālvērtība
6.4. Sabiedrības pajas nominālvērtība ir 5 (pieci) lati.
6.5. Katram Sabiedrības biedram ir jābūt vienai pamatpajai. Pamatpaja nav atsavināma citiem biedriem. Tās vērtība izmaksājama tikai gadījumā, ja biedrs izstājies no Sabiedrības vai tiek izslēgts.
6.6. Sabiedrības biedrs var iegādāties Sabiedrības papildpajas ne vairāk kā 75% no Sabiedrības pamatkapitāla.
6.7. Pajas var iemaksāt tikai naudā un papildināt ar dividendes pieskaitījumiem vai iemaksām naudā pilnas pajas apjomā.
6.8. Sabiedrības biedriem ir tiesības savstarpēji pirkt, pārdot un dāvināt savas papildpajas.
6.9. Sabiedrības dibināšanas pamatkapitāls ir Ls 5 000. Pamatkapitāls var mainīties atkarībā no biedru skaita un iemaksām Statūtos noteiktajā kārtībā, bet nedrīkst kļūt mazāks par Statūtos noteikto.
6.10. Rezerves kapitālu veido:
· iestāšanās maksa;
· atskaitījumi no Sabiedrības ikgadējās peļņas, vismaz 25 procentu apmērā no peļņas pēc nodokļu nomaksas, līdz rezerves kapitāls sasniedz vismaz 10 procentus no kopējiem aktīviem;
· ziedojumi un citi neparedzētie ieņēmumi.
6.11.Sabiedrība ar biedru pilnsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu var paredzēt arī citus maksājumus rezerves kapitālā.

7. Sabiedrības peļņa, tās sadales un zaudējumu segšanas kārtība

7.1. Ar biedru pilnsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu peļņas atlikums pēc nodokļu nomaksas tiek sadalīts šādi:
7.1.1. rezerves kapitāla veidošanai;
7.1.2. citu kapitālu veidošanai un papildināšanai;
7.1.3. dividenžu izmaksai par pajām;
7.1.4. atlikusī peļņas daļa sadalāma saskaņā ar biedru pilnsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu.
7.2. Piešķirtās dividendes izmaksājamas 90 dienu laikā pēc piešķiršanas, bet tās, kuras šajā laikā nav izņemtas, uzskatāmas par pieprasījuma noguldījumu.
7.3. Zaudējumi sedzami no rezerves kapitāla vai citiem kapitāliem, ja tādi ir izveidoti. Ja nosaukto kapitālu nepietiek, tad zaudējumus sedz no pamatkapitāla.
7.4. Lai segtu zaudējumus, biedru pilnsapulce (pilnvaroto sapulce) var lemt par papildu vienreizēju iemaksu izdarīšanu proporcionāli pamatpaju skaitam.

8. Sabiedrības organizatoriskā struktūra un pārvalde

8.1. Sabiedrību savas kompetences ietvaros pārvalda biedru pilnsapulce (pilnvaroto sapulce) un valde.
8.2. Sabiedrības kontroli un revīziju veic revīzijas komisija vai zvērināts revidents.
8.3. Pārstāvniecības norma biedru pilnsapulcē (pilnvaroto sapulcē) – 1 pilnvarotais no 200 biedriem, katram pilnvarotam biedram pilnsapulcē (pilnvaroto sapulcē) ir 200 balsis. Sabiedrības biedriem, kam nav pilnvaroto pārstāvju, ir tiesības piedalīties pilnsapulcē (pilnvaroto sapulcē) un izmantot savas balsstiesības. Pilnvaroto skaits nevar būt mazāks par 5 biedriem.
8.4. Pilnvarotos ievēl atsevišķas biedru grupas, ievērojot 8.3. punktā noteiktās pārstāvniecības normas.
8.5. Biedru pilnsapulce (pilnvaroto sapulce) ir Sabiedrības augtākā pārvaldes institūcija. Tā var būt kārtējā vai ārkārtas.
8.5.1. Biedru pilnsapulci (pilnvaroto sapulci) valde sasauc ne retāk kā vienu reizi gadā un ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc saimnieciskā gada beigām.
8.5.2. Steidzamu jautājumu izlemšanai, kuri rodas Sabiedrības darbības procesā un nav valdes kompetencē, kā arī citu īpašu jautājumu izlemšanai Sabiedrības valde pēc vajadzības var sasaukt ārkārtas biedru pilnsapulci (pilnvaroto sapulci).
8.5.3. Ārkārtas biedru pilnsapulce (pilnvaroto sapulce) valdei jāsasauc arī tad, ja to pieprasa vismaz viena trešdaļa pilnvaroto, vai revīzijas komisija (revidents). Ja valde mēneša laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas nesasauc ārkārtas biedru pilnsapulci (pilnvaroto sapulci), to sasauc revīzijas komisija (revidents).
8.5.4. Par biedru pilnsapulces (pilnvaroto sapulces) sasaukšanu jāpaziņo ne vēlāk kā 10 (desmit) dienas pirms tās sasaukšanas. Paziņojumā norāda biedru pilnsapulcē (pilnvaroto sapulcē) izskatāmos jautājumus, lēmumu projektus un citas nepieciešamās ziņas.
8.5.5. Sabiedrības biedrs ir tiesīgs iesniegt priekšlikumus biedru pilnsapulces (pilnvaroto sapulces) darba kārtības izstrādāšanai ne vēlāk kā 5 (piecas) dienas līdz sapulces sasaukšanai. Biedru pilnsapulci (pilnvaroto sapulci) sākot, atklāti balsojot tiek lemts par biedru priekšlikumu iekļaušanu sapulces darba kārtībā.
8.6. Vienīgi biedru pilnsapulcei (pilnvaroto sapulcei) ir tiesības:
8.6.1. pēc valdes un revīzijas komisijas (revidenta) vai zvērināta revidenta ziņojuma izskatīt un apstiprināt aizvadītā saimnieciskās darbības gada pārskatu;
8.6.2. apstiprināt valdes sagatavoto sabiedrības budžetu un kārtējā gada darbības plānu;
8.6.3. noteikt iestāšanās maksas un biedru naudas lielumu;
8.6.4. izskatīt sūdzības par valdes lēmumiem;
8.6.5. apstiprināt padomes vai valdes lēmumus par jaunu biedru uzņemšanu un esošo biedru izslēgšanu vai izstāšanos no Sabiedrības;
8.6.6. izlemt jautājumus, kas saistīti ar Sabiedrības reorganizāciju vai likvidāciju, kā arī ar līdzdalību citās komercsabiedrībās vai izstāšanos no tām;
8.6.7. apstiprināt Kredītpolitiku;
8.6.8. izlemt jautājumu par Sabiedrības statūtu grozīšanu;
8.6.9. sadalīt iepriekšējā saimnieciskās darbības gada peļņu un noteikt zaudējumu segšanas kārtību;
8.6.10. atbrīvot valdes locekļus no atbildības par darbību iepriekšējā pārskata gadā;
8.6.11. apstiprināt un grozīt valdes, revīzijas komisijas un likvidācijas komisijas darbības nolikumus;
8.6.12. pārstāvēt sabiedrību tiesā ar tās pilnvarotas personas starpniecību visās Sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes celtajās prasībās pret Sabiedrību.
8.7. Vienīgi biedru pilnsapulcei, bet ja biedru skaits pārsniedz 500, tad biedru pilnvaroto sapulcei ir tiesības :
8.7.1. ievēlēt un atcelt valdes priekšēdētāju, valdes locekļus, revīzijas komisijas locekļus vai zvērinātu revidentu un likvidācijas komisijas locekļus;
8.7.2. noteikt valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu atalgojumu.
8.8. Biedru pilnsapulcē (pilnvaroto sapulcē) katram Sabiedrības biedram, neatkarīgi no viņam piederošo paju skaita, ir tikai viena balss.
8.8.1. Biedrs savas balsstiesības var nodot tikai pilnvarotam pārstāvim;
8.8.2. Biedri, kuri līdz biedru pilnsapulces (pilnvaroto sapulces) dienai nav izpildījuši Sabiedrības statūtos un kopsapulču lēmumos noteiktos pienākumus, nevar piedalīties biedru pilnsapulcē (pilnvaroto sapulcē) ar balsstiesībām, un viņu ievēlēt Sabiedrības pārvaldes institūcijās.
8.8.3. Punktā 4.1.4. minētajiem biedriem - juridiskajām personām - nav balsstiesību Sabiedrībā.
8.9. Biedru pilnsapulci (pilnvaroto sapulci) vada no Sabiedrības biedru vidus ievēlēts vadītājs. Par vadītāju nedrīkst būt Sabiedrības valdes priekšsēdētājs, viņu vietnieki un revīzijas komisijas locekļi.
8.10. Biedru pilnsapulce (pilnvaroto sapulce), kas izziņota Sabiedrības Statūtos noteiktajā kārtībā, ir tiesīga, ja tajā pārstāvēta vairāk kā puse no Sabiedrības pilnvaroto biedru. Biedru pilnsapulce (pilnvaroto sapulce) izlemj tikai tos jautājumus, kas ietverti biedriem izziņotā darba kārtībā.
8.11. Ja biedru pilnsapulce (pilnvaroto sapulce) nav tiesīga, 10 dienu laikā tiek sasaukta atkārtota pilnsapulce (pilnvaroto sapulce) ar tādu pašu darba kārtību, un tā ir tiesīga neatkarīgi no klātesošo biedru skaita.
8.12. Biedru pilnsapulce (pilnvaroto sapulce) pieņem lēmumus, atklāti balsojot, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa ne mazāk kā viena desmitdaļa klātesošo balsstiesīgo biedru. Aizklāta balsošana ir obligāta ievēlot vai atceļot valdes priekšsēdētāju un valdes un revīzijas komisijas locekļus vai zvērinātu revidentu un likvidācijas komisiju.
8.13. Biedru pilnsapulce (pilnvaroto sapulce) pieņem lēmumus ar vienkāršu klātesošo biedru balsu vairākumu.
8.14. Lai apstiprinātu, izdarītu grozījumus Sabiedrības Statūtos, pieņemtu lēmumu par Sabiedrības reorganizāciju vai darbības izbeigšanu, nepieciešams divu trešdaļu klātesošo biedru balsu vairākums.
8.15. Laika periodā starp biedru pilnsapucēm tiek sasauktas biedru pilnvaroto apulces.

9. Sabiedrības kredītkomiteja

9.1. Sabiedrības biedru pilnsapulce (pilnvaroto sapulce) izveido kredītkomiteju ne mazāk kā 3 (trīs) cilvēku sastāvā uz laiku ne ilgāku par 3 (trīs) gadiem.
9.2. Kredītkomiteja izskata iesniegumus un lemj par kredītu piešķiršanu Kredītpolitikā noteiktās kompetences ietvaros. Kredītu izsniegšana notiek saskaņā ar biedru pilnsapulces (pilnvaroto sapulces) apstiprināto Kredītpolitiku.
9.3. Par savu darbu kredītkomiteja iesniedz atskaiti sabiedrības biedru pilnsapulcei (pilnvaroto sapulcei) un valdei.

10. Sabiedrības valde

10.1. Sabiedrības valde ir Sabiedrības izpildinstitūcija, kas pārzina un vada Sabiedrības darbību. Tā atbild par Sabiedrības saimniecisko darbību, kā arī par to, lai Sabiedrībā kārtotā uzskaite un grāmatvedība atbilstu likumiem. Valde pārvalda Sabiedrības mantu un rīkojas ar tās kapitālu atbilstoši likumiem, Sabiedrības Statūtiem un biedru pilnsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumiem.
10.2. Valdes locekļus ne mazāk kā 5 cilvēku sastāvā uz laiku ne ilgāku par 3 (trīs) gadiem ievēlē un atsauc biedru pilnsapulce, aizklāti balsojot.
10.3. Valdes priekšsēdētāju ievēlē un atsauc biedru pilnsapulce, bet viņa vietnieku ievelē valdes locekļi no sava vidus.
10.4. Ja valdes priekšsēdētājs vai valdes loceklis ar biedru pilnsapulces lēmumu atbrīvots no amata pirms termiņa beigām, uz kuru viņš bija ievēlēts, biedru pilnsapulce viņa vietā uz atlikušo pilnvaru laiku ievēl jaunu locekli.
10.5. Valde sasauc sēdes ne retāk kā reizi trijos mēnešos. Valdes sēdes sasauc un vada valdes priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā – priekšsēdētāja vietnieks. Valde pieņem lēmumu ar klātesošo valdes locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir valdes priekšsēdētāja balss, bet priekšsēdētāja prombūtnes laikā — viņa vietnieka balss.
10.6. Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse valdes locekļu. Valdes sēdes protokolu paraksta visi klātesošie valdes locekļi. Ja valdes loceklis nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, viņa atšķirīgais viedoklis pēc viņa pieprasījuma ierakstāms valdes sēdes protokolā un viņš par valdes sēdes lēmumu nav atbildīgs.
10.7. Visiem Sabiedrības valdes locekliem ir pārstavības tiesības. Sabiedrību pārstāv valdes priekšsēdētājs atsevišķi, bet pārējie valdes locekļi – kopīgi.
10.8. Valdes locekļi var pilnvarot no sava vidus vienu vai vairālus valdes locekļus slēgt noteiktus darījumus vai noteikta veida darījumus.

11. Sabiedrības valdes funkcijas

11.1. Sabiedrības valde:
11.1.1. izlemj visus ar Sabiedrības darbību saistītos jautājumus, kas nav biedru pilnsapulces (pilnvaroto sapulces) kompetencē;
11.1.2. sagatavo priekšlikumus par izmaiņām Sabiedrības Statūtos un iesniedz tos Sabiedrības biedru pilnsapulcei (pilnvaroto sapulcei) apstiprināšanai;
11.1.3. izstrādā Sabiedrības darbības plānu;
11.1.4. pieņem lēmumu par jaunu darbības uzsākšanu, paplašināšanu vai sašaurināšanu;
11.1.5. lemj par Sabiedrības struktūrvienību veidošanu;
11.1.6. nosaka darbinieku skaitu un viņu atalgojumu;
11.1.7. ieceļ amatā un atbrīvo no amata Sabiedrības struktūrvienību vadītājus, organizē un kontrolē viņu darbību;
11.1.8. iesniedz biedru pilnsapulcei (pilnvaroto sapulcei) apstiprināšanai gada pārskatu un peļņas sadales plānu;
11.1.9. lemj par sabiedrības brīvo līdzekļu izmantošanu;
11.1.10. izstrādā priekšlikumus par Sabiedrības darbības reorganizāciju;
11.1.11. sniedz biedru pilnsapulcei (pilnvaroto sapulcei) pārskatu par savu darbību;
11.1.12. izlemj citus jautājumus, kurus biedru pilnsapulce (pilnvaroto sapulce) nodevusi valdes kompetencē.
11.2. Valdes priekšsēdētājs:
11.2.1. organizē Sabiedrības darbību;
11.2.2. pārstāv Sabiedrību attiecībās ar valsti, pašvaldībām, uzņēmumiem un organizācijām;
11.2.3. izpilda biedru pilnsapulces (pilnvaroto sapulces) uzticētos uzdevumus;
11.2.4. organizē valdes lēmumu sagatavošanu un izpildi;
11.2.5. izstrādā sabiedrības plānus, ņemot vērā Sabiedrības struktūrvienības priekšlikumus;
11.2.6. kontrolē Sabiedrības uzdevumu izpildes gaitu;
11.2.7. sagatavo valdei nepieciešamos materiālus;
11.2.8. pieņem darbā un atlaiž no darba tos Sabiedrībā strādājošos, kuru pieņemšana vai atlaišana nav sabiedrības valdes kompetencē;
11.2.9. uzņem jaunus biedrus.
11.3. Valdes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda valdes priekšsēdētāja vietnieks.

12. Sabiedrības revīzijas komisija

12.1. Sabiedrības darbību pārbauda revīzijas komisija vai zvērināts revidents. Revīzijas komisija vai zvērināts revidents ir atbildīgi un sniedz pārskatu par savu darbību biedru pilnsapulcei (pilnvaroto sapulcei).
12.2. Revīzijas komisiju uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, ievēlē Sabiedrības biedru pilnsapulce. Revīzijas komisijā var ievēlēt arī vienu zvērinātu revidentu, kas nav Sabiedrības biedrs.
12.3. Revīzijas komisijas darbu vada tās priekšsēdētājs, kuru ievēl biedru pilnsapulce no revīzijas komisijas locekļu vidus.
12.4. Par revīzijas komisijas locekļiem vai zvērinātu revidentu nedrīkst būt valdes loceklis, kā arī personas, kurām ar valdes locekļiem vai galveno grāmatvedi ir radniecība līdz trešajai pakāpei vai svainība līdz otrajai pakāpei.
12.5. Revīzijas komisijas (revidenta) vai zvērināta revidenta uzdevumi ir šādi:
12.5.1. pastāvīgi kontrolēt valdes darbību un raudzīties, lai Sabiedrība darbotos saskaņā ar likumiem, tās Statūtiem un biedru pilnsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumiem;
12.5.2. izvērtēt valdes iesniegto saimnieciskās darbības gada pārskatu, budžeta projektu, kā arī valdes priekšlikumus par peļņas sadali un sniegt savu atzinumu par tiem valdei, padomei un biedru pilnsapulcei (pilnvaroto sapulcei);
12.5.3. izskatīt lēmumu projektus visos jautājumos, kas ir biedru pilnsapulces (pilnvaroto sapulces) kompetencē vai kas pēc valdes locekļu ierosinājuma ir ieteikti apspriešanai biedru pilnsapulcē (pilnvaroto sapulcē), un sniegt savu atzinumu par tiem valdei un biedru pilnsapulcei (pilnvaroto sapulcei).
12.6. Revīzijas komisijai (revidentam) vai zvērinātam revidentam ir šādas tiesības:
12.6.1. jebkurā laikā pieprasīt no valdes pārskatu par Sabiedrības darbību;
12.6.2. pārbaudīt Sabiedrības reģistrus un dokumentus, kā arī kasi, vērtspapīrus un citu mantu;
12.6.3. iesniegt biedru pilnsapulcei (pilnvaroto sapulcei) ziņojumu, kurā novērtēta Sabiedrības darbība un valdes ziņojums, kā arī izteikt priekšlikumus par Sabiedrības darbības uzlabošanu.
12.7. Veicot pārbaudi, revīzijas komisijai vai zvērinātam revidentam ir tiesības pieprasīt no valdes priekšsēdētāja, jebkura valdes locekļa vai Sabiedrības darbinieka visas nepieciešamās ziņas un dokumentus;
12.8. Valdei ne vēlāk kā mēnesi pirms gada biedru pilnsapulces (pilnvaroto sapulces) jāpaziņo revīzijas komisijai vai zvērinātam revidentam, ka sabiedrības gada pārskats ir sagatavots, bilance noslēgta un dokumenti saņemti pārbaudei.
12.9. Revīzijas komisija vai zvērināts revidents veic savu darbību saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu. Revīzijas komisijas atalgojumu nosaka biedru pilnsapulce.

13. Sabiedrības likvidācijas un reorganizācijas kārtība

13.1. Sabiedrību var reorganizēt un tās darbību izbeigt ar biedru pilnsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu vai tiesas nolēmumu.
13.2. Sabiedrības likvidācijas iemeslus un kārtību nosaka Latvijas Republikā spēkā esošie normatīvie akti.
13.3. Sabiedrība uzskatāma par likvidētu, kad tā izslēgta no Uzņēmums reģistra.